performed by
transcribed in 1983 by
— Ontuma, min haalan maa,
— Naamu.
— Tabalde makko otti.
— Naamu.
— Nde sutii e Labe.
— Naamu.
— Ɓaa wonii nde sutike e Labe.
— Naamu.
— Ontuma, min haalan maa, e nder ko ɓe ɓattotoo kon,
— Naamu.
— Almaami Umaru mo Almaami Addul no toolii,
— Naamu.
— Kanko e Alfaa Iburaahiima mo Alfaa Saalihu
— Naamu.
— Mo moodi Mamma'Dian mo hulataa mo Karamoko Alfaa mo Labe.
— Naamu.
— Kanko yettaa Jallo!
— Eyyo!
— A yii mo wurii o andaaka,
— Naamu.
— Soo maayii o alaa hatteede.
— Naamu.
Hmm Hmm —<376/377>
— Ko nden nyande, min haalan maa
— Naamu.
— Tabalde nden hilnitii Almaami Timbo
— Eyyo!
— Eeh! No ara e maɓɓe jagay! jagay! jagay! ontuma min haalan maa,
— Naamu.
— Almaami en maaki:
— Naamu.
— “Eh! Eeh! A sikkay tabalde woni lan hilnitaade nii.”
— Naamu.
— Ko nden nyande Alfaa Iburaahiima maaki: “Ha! Almaaami.”
— Naamu.
— “Miɗo sikkunoo min tigi koneeli ɗin fow lannii en faabaade.”
— Naamu.
— “Kono miɗo ɓuri tanyhinaade ko hawa tabalde nii, Almaami.”
— Naamu.
— Ko nden nyande Almaami en maaki:
— Naamu.
— “Eh! hara ko hombo woni arde hande kadi?”
— Naamu.
— Ontuma ɓe ndaari e bukku Fuuta Jaloo on.
— Naamu.
— Ɓe tawi ko Koyin woni hunaaki hoore laawol.
— Eyyo!
Hmm Hmm —<386/387>
— Ko nden nyande kanyun Almaami en,
— Naamu.
— Ɓe ɓaŋii ka ɓe toolinoo ɗon.
— Naamu.
— Ɓe maaki: “Eh! eeh! eppa Koyin neeɓii araali, nee!”
— Naamu.
— “Nandi Koyin faalanooka arde hande kadi”
— Naamu.
— “Hay dariɗaa e Labe ɗoo, si a tuttii ko Koyin ɗe yanata.”
— Naamu.
— Tawa diiwaanuuji luttuɗi Fuuta Jaloo fow faaboto lan tawa ko Koyin sakkitotoo arde.”
— Eyyo!
— “Nandi ɓe faalanooka arde hande kadi.”
— Naamu.
Hmm —<393>
— Ɓaa wonii Alfaa Abduraamaani
— Naamu.
— No kanko e konu makko ngun no ɓe ɓattorta non
— Naamu.
— Ontuma kanko, o tippii ka ndimaagu makko.
— Naamu.
— Ɓaa o haccike Almaami Timbo
— Naamu.
— O tippii ka hoore ndimaagu makko o yaɓɓi e leydi ndin.
— Naamu.
— O ari haa o tawi Almaami en toolike
— Eyyo!
— Abduraamaani Koyin tippi howru muuɗun e leydi.
— Naamu.
— Eeh! O wii himo salmina Almaami Timbo.
— Naamu.
— Almaami ndaari mo haa hunde juuti lutti.
— Naamu.
— O maaki: “Ah!” O maaki: “Koyin, ko jalugol lan ar ɗon.”
— Naamu.
Hmm —<400>
— Eeh! “Ndaarii, Sayku Saaliwu Ballaa mo Koyin no jonnanan mi cukalel ngel
waare fuufaali e wokkude muuɗun.”
— Naamu.
— Eeh! Ko nden nyande, min haalan maa,
— Naamu.
— Almaami en maaki: “Min, mi salmondirtaa e cukalel ngel ɓiraaɗan luuɓata e hunduko muuɗun.”
— Naamu.
— “Mi andii onon Koyin, ko jalgol lan ar ɗon.”
— Naamu.
— “Kono bi jaahiril mustafaa!”
— Naamu.
— “Si mi iwtii e ngal Ngaabu, mi jaaboto Koyin.”
— Eyyo!
Hmm Hmm —<406/407>
— Ko nden nyande muuɗun
— Naamu.
— Alfaa Iburaahiima mo Alfaa Saaliwu,
— Naamu.
— O maaki, o ndaari Alfaa Abduraamaani Koyin haa huunde juuti lutti.
— Naamu.
— O maaki: “Almaami Timbo,”
— Naamu.
— Eeh!“Jaɓɓoɗen suka on.”
— Naamu.
— “Hay gooto andaa fooloowo e jihaadi, Almaami.”
— Eyyo!
Hmm Hmm —<411>
— Ko nden nyande muuɗun
— Naamu.
— Hawrondiri, min haalan maa, Abduraamaani Koyin,
— Naamu.
— A yii, nedɗo wiaama ko a dimo kono a hersataa,
— Naamu.
— Haray wanaa a dimo
— Eyyo!
— Fayda o ronki ɓorude howru makko ndun ka leydi
— Naamu.
— Ko Almaami Timbo jaɓaani mo salminde
— Naamu.
— E hakkunde Fuuta Jaloo.
— Eyyo!
— Almaami Timbo yewtii leydi makko ndin,
— Naamu.
— Hersinii mo e hakkunde Fuuta Jaloo.
— Naamu.
— Ko nden nyande muuɗun
— Naamu.
— Farba Saada ɓantii noddi “Alaa Gaynaako” e hoore Abduraamaani Koyin.
— Naamu.
— Jaturaa tu maani maa sambaa defaa reemataa aali joolu buraamu
— Naamu.
— Pamarel caakaanu subanu salaa gaari jingee e gowanɓe”
— Naamu.
— Eeh! O wii, o wii: “An, Alfaa Abduraamaani Koyin!”
— Naamu.
— O wii: “ Si Almaami Timbo, si o wiaali ma ko toolii maa e hakkunde Labe.”
— Eyyo!
— “Soo wiaali ma ko toolii ma e hakkunde diiwaanu kononto Fuuta Jaloo.”
— Naamu.
— O wii: “Min, Farba Saada,”
— Naamu.
— “mi wii ma ko toolii ka daakaaje Labe.”
— Eyyo!
— “Ko sabu wanaa nyande muluku moɗaa toni wodjata.”
— Eyyo!
Hmm Hmm —<426>
— Ko nden nyande muuɗun,
— Naamu.
— Tabalde nden otti, nde sutii ka daakaaji.
— Naamu.
— O yowtoyii ka hoore ndimaagu makko.
— Naamu.
— Eeh! ɓe weƴƴiti juldugii makko ngin.
— Eyyo!
— O soɓɓindii; Farba Saada ari.
— Naamu.
— No ɓanni hoddu makko no yewta mo ko feƴƴi e ko fewndii e ko woni arde.
— Eyyo!
Hmm Hmm —<433/434>
— Nden nyande kanko Farba Saada, himo yewta mo, kanko Abduraamaani Koyin.
— Naamu.
— Himo yedjintina mo ko Almaami Timbo woni mo yewtude.
— Naamu.
— Ontuma, min haalan maa,
— Naamu.
— Alfaa Iburaahiima mo Alfaa Saaliwu,
— Naamu.
— O holli Almaami Timbo.
— Naamu.
— O maaki: “He! Almaami, andon non, ... kanyun Koyin, ɓe weeroyii ka daakaaji.”
— Naamu.
— “Jooni geren namanen ɓe nyaameteeji maɓɓe ɗin, watten e sookeeje maɓɓe.”
— Naamu.
— Ko nden nyande kanko Almaami Timbo, o maaki:
— Naamu.
— “Ha! Alfaa Iburaahiima, wanaa yeddugol kongol maaɗa.
— Naamu.
— O wii: “Kono min, mi maranaa Koyin ko ɓe nyaama.”
— Naamu.
— “Ko sabu Sayku Saaliwu Ballaa ko jalugol lan ari.”
— Naamu.
Hmm —<443>
— Ko nden nyande muuɗun
— Naamu.
— Kanyun Alfaa Iburaahiima, o maaki: “Ha! Almaami”
— Naamu.
— “Eh! hattaa naɓanon ɓe tun.”
— Naamu.
— Ko nden nyande ɓe... ɓe sattondiri ɗon seeɗa.
— Naamu.
— Kanko Alfaa Iburaahiima,
— Eyyo!
— O ndaari jiyaaɓe ɓen.
— Naamu.
— Eh! o ndaari ny aameteeji ɗin.
— Naamu.
— O itti mokobaaɓe ɗon ko hunoyoo Koyin ka daakaaji.
— Naamu.
Hmm —<450>
— Ko nden nyande ɓaaru wonii mokobaaɓe Almaami ɓen hewtii ka daakaaji.
— Naamu.
— Ɓe noddi Moodi Yaayaa Karakan.
— Naamu.
— Eeh! Moodi Yaayaa Karakan nootii ɓe.
— Naamu.
— Ɓe hunii kongol Almaami e Koyin.
— Eyyo!
Hmm
— Ko nden nyande mun, —<454>
— Naamu.
— Ɓaa ɓe hunike kongol Almaami,
— Eyyo!
— Kanyun Moodi Yaayaa Karakan,
— Naamu.
— O noddi Farba Saada, Farba Saada no ɓitta hoddu makko... Alfaa Abduraamaani no
jentii
— Naamu.
— Ko Farba Saada woni mo e yewtude.
— Eyyo!
— Ontuma o holliti Farba Saada kongol ko Almaami nuli maɓɓe kon.
— Naamu.
— Ontuma Farba Saada ɓantii holli kanko Abduraamaani Koyin.
— Naamu.
— O wii: “Awa, Seydi Bah! a nanii ko Almaami Timbo holli.”
— Eyyo!
— O maakii wondema hiɓe marani en nyaameteeji,
— Naamu.
— Hiɓe marani en tebbeeli maafeeji nyaameteeji meeɗen.
— Naamu.
— Ko nden nyande kanko Abduraamaani, o feewi e jonde makko.
— Naamu.
— O wii: “Farba!” Farba wii mo: “Naamu!”
— Naamu.
— O wii: “Hollanan ɓee mokoobaaɓe Almaami, min dey, wanaa doomere nyiiri e teewu woni ko addin mi.”
— Naamu.
— O wii: “Si tawno hara ko ɗun nun, mi yaltataano e misiide Koyin.”
— Naamu.
Hmm Hmm —<467/469>
— O wii: “Farba!”
— Naamu.
— Farba wii mo: “Naamu!” O wii: “Hollanan ɓee mokoobaaɓe Almaami,”
— Naamu.
— O wii: “Wurin min, mi andaa koo ko ɓe addi ɗoo e yeeso an e...e... e nder Koyin”
— Naamu.
— Min, ko honɗun ko mi andi ka amen?”
— Naamu.
— “Ko ndappati kaaba e toori.”
— Eyyo!
— “Ko sabu Almaami hoynii lan e hakkunde e Fuuta Jaloo.”
— Naamu.
— O wii: “Goonga ko an, Farba Saada, wiiɗaa kon,”
— Naamu.
— “wanaa nyande muluku moɗaa toni wodjata.”
— Naamu.
— O wii: “Yo ɓe yaa ɓe hollanoyan mi Almaami,”
— Naamu.
— “Yo ɓe lando diiwaanuuji Fuuta Jaloo ɗin,”
— Naamu.
— “si tawii no woodi faalaaɗo ndappati kaaba e toori,”
— Naamu.
— “hatta ɓe ara ɓe yeetoo men, menen Koyin.”
— Eyyo!
Hmm
Hoddu interlude
Hmm Hmm —<479/486>
— Ɗun woni goonga, Jaabi, a yii, mo wurii o andaaka,
— Naamu.
— Soo maayii o alaa hatteede.
— Eyyo!
— Gawlo fenataa, kono ko men nani kon nyallataa sakka waala, Jaabi.
— Naamu.
Hmm —<489>
— A nanii!
— Eyyo!
— Ko nden nyande muuɗun
— Naamu.
Hmm.
Hoddu interlude
Hmmmmmmm —<490/493>
— Ɓaa wonii o hollii ɗun ɓee mokobaaɓe Almaami,
— Naamu.
— Ontuma, min haalan maa,
— Naamu.
— Laatii mokobaa'ɓen yottintinoyaali ɗun e Almaami Timbo.
— Naamu.
— Ɓaa koneeli Fuuta Jaloo ɗin fow,
— Naamu.
— Almaami andii ɗi lannii rendude e Labe.
— Eyyo!
— Ontuma Alfaa Iburaahiima mo Alfaa Saaliwu o noddi Almaami
— Naamu.
— O maaki: “Almaami, jooni non bee nulen e Turuban,”
— Naamu.
— “andinen Janke Waali wondema Fulɓe Fuuta ɓen hewtii.”
— Eyyo!
— “Wata en lolu ɗii koneeli m... ka daakaaji ɗoo”
— Naamu.
— “haa ɓe lanna nyaamude njooɓaji maɓɓe, Almaami.”
— Eyyo!
Hmm (fingerclappings) —<502/503>
— Ko nden nyande Almaami Timbo,
— Naamu.
— Ɓe maaki: “Awa, ko sago tun.”
— Naamu.
— Ɓe nuli e Janke Waali,
— Naamu.
— Hiɓe salmina mo, landoo si tanaa alaa e makko.
— Naamu.
— Hiɓe salmina Tuuraa Saanee, korobaajoo makko on.
— Naamu.
— A nanii? Awa, Fulɓe Fuuta ɓen no jogii arde ka makko.
— Eyyo!
— Ko sabu ko e Ala no e weetude e Tenen bimbi.
— Naamu.
— Ko nden nyande Turuban felli.
— Eyyo!
Hmm Hmmm —<509>
— Ɓaa wonii kanyun Almaami,
— Naamu.
— On leeter Almaami yottoyike e Janke Waali Turuban,
— Eyyo!
— Ko nden nyande muuɗun,
— Naamu.
— Qul jaaqal haqqu wa zaaqal baatila innal baatila kaana jahuuqan,
— Naamu.
— Ɓaa wonii kanko, Janke Waali, o jangii leeter Almaami Timbo on,
— Eyyo!
— O noddi Turaa Saanee.
— Naamu.
— O wii: “ Ko honɗun wonoo ko mi haalannoo on ka sanamuru an?”
— Naamu.
— “Mi haalanaano on wondema Almaami maɓɓe Timbo no faalaa arde ka an
Turuban ɗoo?”
— Naamu.
Hmm —<518>
— Ontuma ɓe fop maɓɓe ɓe inni ko ɗun tigi haal ɗaa Janke Waali
— Eyyo!
Hmm —<520>
— O wii: “Jooni non!”
— Naamu.
— O wii: “Awa, ɓe addanii en leeter,”
— Eyyo!
— “Wondema hiɓe jogii arde ka meeɗen ɗoo.”
— Naamu.
— Eeh! hakkee ko kanko, Janke Waali,
— Naamu.
— ko o weltorii leeter Almaami Timbo on,
— Naamu.
— Ontuma, min haalan maa,
— Naamu.
— O nodditi, o piyi dunduuru makko ndun.
— Naamu.
— O nodditi Seɓɓe ɓen fow
— Naamu.
— O wii: “E nder balɗe tati,”
— Naamu.
— Woo: “waɗee ko faalaɗon e nder Turuban.”
— Naamu.
— “Kala bonnere nde bonnuɗon e nder leydi Turuban ndin”
— Naamu.
— “Mo kala yo artir konti muunɗun, mi yoɓay fow.”
— Eyyo!
Hmm Hmm —<529>
— Ko nder nyande muuɗun,
— Naamu.
— Seɓɓe Ngaabu ɓen, ɓe ari yeeso Janke Waali.
— Naamu.
— Ɓe wii: “Hari menen, meɗen faalanoo wurin yaade Fuuta Jaloo”
— Naamu.
— “men ɗaɓɓa ko men.. men nangoya ton Fulɓe Fuuta goo, men ara men yeeyoya hiraande.”
— Naamu.
— Woo: “Kono si ɓe mantike haa ɓe innii hiɓe arde ka meeɗen.”
Ɓe wii: “Awa, hikka kadi eeh! Turuban welay.”
— Naamu.
Hmm —<535>
— Ko nden nyande muuɗun,
— Naamu.
— Ɓaa e nder balɗe tati hiɓe amude,
— Naamu.
— Kanko Janke Waali,
— Naamu.
— O piyiti dunduuru makko ndun.
— Naamu.
— Seɓɓe ɓen fow ari.
— Naamu.
— O wii: “Jooni non, ko sago Allah sago mooɗon.”
— Eyyo!
— “Wata en neeɓin oo leeter maɓɓe Almaami Timbo.”
— Naamu.
— “Sen neeɓinii leeter on, ɓe sikkay wondema en hulii.”
— Naamu.
— O wii: “Jooni, miɗo jogii ko mi yewta on ɗoo piiji.”
— Eyyo!
— O wii: “Miɗo faalaa yo on asanan gotawol.”
— Naamu.
— “Huuɓintinon tataaji an ɗin fow.”
— Naamu.
— O wii: “Aron mi yeetoo on godɗun.”
— Naamu.
— Ɓe asi gotawol, ɓe huuɓintini tataaji makko ɗin fow.
— Naamu.
— A suusataa ugginaade e nder gotawol ngol hakkee ko luggi.
— Naamu.
— Ɓe ari ɓe noddi Janke Waali, ɓe wii: “Men asii gotawol, men...si ɗa faalaa a wangoto e nder tataaji maa ɗin fow ndaaraa.”
— Naamu.
Hmm —<549>
— Kanko Janke Waali
immii o haylii e nder tataaji makko ɗin fow, o tawi ko non tigi o faaliraa.
— Naamu.
— Ontuma ɓe landii mo; ɓe wii: “kay fi wa ngol gotawol?”
— Naamu.
— Ontuma kanko Janke Waali, o wii: “Ha!”, o wii: “ɓee Fulɓe Fuuta nyaamooɓe putee e jaabere,” o wii: “hiɓe ɗuuɗi.”
— Naamu.
— O wii: “Si tawii wonii ɓe arii jooni.”
— Naamu.
— “Wonii mi suɓii yeru ko haaju an woni e mun kon.”
— Naamu.
— O wii: “Ko lutti kon fow mi wattinay ɗoo ka asfin maa kuulin.”
— Eyyo!
— O wii: “Hara lurri maɓɓe tampinaali lan.”
— Naamu.
— “Ko sabu, min haalan maa, koo ko mi warata ɗoo fop muuɗun, si mi innii miɗo accitirde nii, bee mi egga e nder Turuban, ko sabu lurri tagaaɗo no hulɓinii.”
— Naamu.
Hmm Hmm —<560/561>
— A nanii!
— Naamu.
— Ko nden nyande muuɗun,
— Naamu.
— Ɓaa wonii kanko Janke Waali, o hollii ɓe ɗun,
— Naamu.
— Ontuma, min haalan maa, o nodditi Seɓɓe Ngaabu ɓen fow kadi.
— Naamu.
— O wii: “Miɗo faalaa mo kala e mooɗon yo adda nan dammol e nagge.”
— Naamu.
— O wii: “Ko yawniɗon non woo on fanɗin, si naa ɗun Fuuta Jaloo wiay jooni en hulii.”
— Naamu.
Hmm —<567>
— Mo kala e maɓɓe addi dammol e nagge; humaa wa nii ɗoo, min haalan maa, e jodɗinande Kenema.
— Naamu.
— Ɓaa wonii humaama.
— Naamu.
— O wii wondema yo fow yo hirse. —>/Reported Speech/
— Naamu.
— Fow waɗaa ee! hirsaa.
— Naamu.
— O wii yo fow waɗe pocci—pocci teewu.
— Naamu.
— Fow waɗaa pocci—pocci teewu.
— Naamu.
— Benteeji aalaa.
— Naamu.
— O wii yo fow juɗe; juɗaa haa ɓendi.
— Naamu.
— O wii yo lanɗan e nyamaku junje e muuɗun.
— Naamu.
— Lanɗan e nyamaku junjaa e muuɗun.
— Eyyo!
— O noddi Seɓɓe Ngaabu ɓen.
— Naamu.
— O wii: “Jooni, ko sago Allah sago mooɗon.”
— Naamu.
— O wii: “Ko honɗun waɗi si mi waɗani ɗun?”
— Eyyo!
— O wii: “Ukkee e nder ndee buruure Ngaabu.”
— Naamu.
— O wii: “Kala leggal ngal yiiɗon.”
— Naamu.
— “Humon ngal poccol teewu haa ɓawlita.”
— Eyyo!
— “A yii Pullo Fuuta ko hooƴaa ɗun”
— Naamu.
— “Si ɓe arii jooni ɓe yii poccol teewu no juɗaa haa ɓendi, waɗaa lanɗan e nyamaku,”
— Naamu.
— “Ko ɗon ɓe hilnotoo ƴakkude haa mi heɓa feere maɓɓe.”
— Eyyo!
Hmm Hmm —<583/584>
— E nder Turuban fow, ———
— Naamu.
— A yii, pitaaji Turuban ɗin no saccondiri...
— Naamu.
— Ɗi wa'aa wa pitaaji meeɗen Fuuta Jaloo ———
— Naamu.
— Ontuma, min haalan maa, e nder Turuban fow alaa ka poccol teewu humaaka.
— Naamu.
— Ɓaawo wonii ɓe humii ɗun, ɓe ari ɓe holli Janke Waali.
— Naamu.
— Ɓe wii: “Hande hay tuttuɗaa, ko e huyre teewu yanata e nder pitaaji maa ɗin Turuban.”
— Naamu.
— Ontuma kanko Janke Waali, o wii: “Awa, ar ɗoo mi nulta e Almaami maɓɓe
Timbo.”
— Naamu.
— Ontuma kanko Turaa Saanee, o ɓadii mo kanko Janke Waali.
— Naamu.
— Ontuma o wii himo salmina Almaami Timbo.
— Naamu.
— Himo salmina Alfaa Iburaahiima Labe.
— Naamu.
— Jooni leeter makko on, o yii;
— Naamu.
— O weltorii leeter Fuuta Jaloo on.
— Naamu.
— Si Fuuta Jaloo naatirii jemma e nder Turuban,
— Naamu.
— Ko saɗi maɓɓe ko toolii.
— Naamu.
— Si ɓe naatirii nyalorma,
— Naamu.
— Ko saɗi maɓɓe ko toolii.
— Naamu.
— Fewndo kala saai ko Fuuta Jaloo naati ko saɗi maɓɓe ko toolii.
— Naamu.
— Himo habbii Almaami Umaru e konu muuɗun
— Naamu.
— E nder Turuban yeru ko doonyorgal yaata e nder leydi duuɓi teemedere.
— Eyyo!
Hmm —<603>
— Ko nden nyande, ɓaa wonii leeter makko yottoyike e Almaami Timbo.
— Naamu.
— Yottoyike e Labe.
— Naamu.
— Almaami Umaru feeri leeter Janke Waali on.
— Naamu.
— O ndaari o jonni Alfaa Iburaahiima. Alfaa Iburaahiima jangi leeter on.
— Naamu.
— Ontuma Almaami en maaki: “Ha! Alfaa Iburaahiima, taa si Fuuta Jaloo hunnanoyay oo keefeero.”
— Naamu.
Hmm —<610>
— Ontuma kanyun Alfaa Iburaahiima, o maaki: “Ha! Almaami ɗun ɗon ko Allaahu aalamu.”
— Naamu.
— O wii: “Ko Allaahu Lanɗo On andi ɗun ɗon, Almaami.”
— Naamu.
Hmm —<613>
— Ko nden nyande
— Naamu.
— Alfaa Iburaahiima, o maaki:
— Naamu.
— “Almaami!”
— Naamu.
— “Jooni nulanen koe ɗen ka daakaaji.”
— Eyyo!
— Eeh! “Jiiwal kala nelanen hoorejo muuɗun.”
— Naamu.
— “Holliten ɓe wondema, awa, leeter mo windunoɗen e Turuban on, ɓe jaabitike en l leeter on.”
— Naamu.
Hmm —<618>
— Ko nden nyande ɓe nuloyi e koe ɗen ka daakaaji.
— Naamu.
— A yii, si leydi boni,
— Naamu.
— Ko landetee, ko si hooreejo luttaali.
— Eyyo!
— Ontuma, koe ɗen jeenany, ɓe ari ɓe darii yeeso Almaami.
— Naamu.
— Almaami ƴetti leeter Janke Waali on watti e jungo Fuuta Jaloo.
— Naamu.
— Fuuta Jaloo jangi leeter on.
— Naamu.
— Ɓe maaki: “Ee, Almaami, men yii leeter on.”
— Naamu.
— “Enen kadi, en waɗii Allah njaatigi hakkunde meeɗen e Turuban.”
— Naamu.
Hmm Hmm —<628/629>
— Ko nden nyande muuɗun,
— Naamu.
— Almaami Timbo,
— Naamu.
— Ɓe noddi Fuuta Jaloo.
— Naamu.
— Fuuta Jaloo nootii ɓe.
— Naamu.
— Ɓe maaki: “Fuuta Jaloo, yo Allah waɗu barki e mooɗon.”
— Naamu.
— “Allah yo on foolu, wata on foole.”
— Naamu.
— “Jooni...” Eeh! “ko sago Allah sago mooɗon!”
— Naamu.
— “Kala nanganoyɗon mi oo keefeero geddo Allah,”
— Naamu.
— Eeh! “Mi duanto ontigi.”
— Naamu.
— “Teddungal yaltataa e suudu ontigi ndun haa nyandi Maadi'u feenyi.”
— Naamu.
— Fuuta Jaloo wii: “Almaami Timbo, Na'amu!”
— Naamu.
— Ɓe wii: “Kala nanganoyɗo en oo keefeero geddo Allah.
— Naamu.
— Kullun ajuma iina, ko ontigi tawi no faala fow, miɗo wallira jon muuɗun.”
— Naamu.
Hmm —<641>
— Fuuta Jaloo wii: “Men nanii Almaami, men waɗii Allah njaatigi hakkunde meeɗen e Seɓɓe ɓee.”
— Naamu.
Hmm
— Ko nden nyande,
— Naamu.
— Alfaa Iburaahiima mo Alfaa Saaliwu,
— Naamu.
— O holli Almaami Timbo.
— Naamu.
— O maaki: “Almaami, kono hiɗon gelii dey ɗii koneeli Fuuta Jaloo no ɗuuɗi.”
— Naamu.
— “Sen winditaali ɗii koneeli meeɗen,”
— Naamu.
— “Anden yeru total mo kala ko iwdi e diiwal muuɗun.”
— Naamu.
— “Sen wii hiɗen yaarude nii tun e Turuban,”
— Naamu.
— “En waawataa andude yeru Fulɓe Fuuta ko luttani en e nder leydi Ngaabu.”
— Naamu.
Hmm —<651>
— Ko nden nyande Fuuta Jaloo nodditaa diiwaanuuji jeenay.
— Naamu.
— Ɓaa wonii ɗi nodditaama.
— Naamu.
— Eeh! Ontuma, min haalan maa,
— Naamu.
— Kala diiwal noddaangal Almaami winditii.
— Naamu.
— Haa heddoyii diiwal Koyin ngal.
— Naamu.
— Ko nden nyande, ɓaa wonii Alfaa Abduraamaani darike e yeeso Almaami Timbo,
— Naamu.
— O tawi wondema e nder konu Fuuta Jaloo fow hono Alfaa Abduraamaani alaa e famɗude e nder Fuuta Jaloo.
— Eyyo!
— Ko nder nyande, Almaami ndaari suka on,
— Naamu.
— Tawi waare fuufaali ka wokkude makko.
— Naamu.
— Ontuma Alfaa Iburaahiima maaki: “Ha! Almaami!”
— Naamu.
— “Dimo dey yiɗaa hersineede laabi ɗiɗi.”
— Naamu.
— “Si on yi'ii”, min haalan maa, “hay Farba Saada,”
— Naamu.
— “Waare makko no fittoo e leydi,”
— Naamu.
— “Himo iwtiri ɓaawo oo suka.”
— Naamu.
— Ee! Ɓe wii: “Wata yawo mo a tippiraali, Almaami.”
— Eyyo!
Hmm Hmm —<668/669>
— Ko nden nyande Almaami Timbo,
— Naamu.
— Ɓe maaki: “An goree, ko honno wieteɗaa?”
— Naamu.
— Abduraamaani Koyin, o deƴƴi.
— Eyyo!
— Ɓe maaki : “Goree, ko honno wieteɗaa?”
— Naamu.
— Abduraamaani ɓantii, ndaari Almaami Timbo.”
— Naamu.
— O wii: “Gelee Almaami wanaa mi paho.”
— Naamu.
— O wii: “Kongol ko maakuɗon kon, mi nanii.”
— Naamu.
— O wii: “Kono ko hatta mi haalana on inde an fewndo
ɗoo,”
— Naamu.
— “Ko ɓaawo Baaba an no ƴetti Farba Saada, gawlo mun on, watti ɓaawo an.”
— Naamu.
— O wii: “Ndaaree ɗoo: Dembuɓe Koyin no iwtiri ɓaawo an.”
— Naamu.
— “Kulunankeeɓe Sempi no iwtiri ɓaawo an.”
— Naamu.
— “Kulunankeeɓe Ballaa no iwtiri ɓaawo an.”
— Naamu.
— ”Si mi haalii ɗoo inde an nden miɗo wondi e gawlo an,”
— Naamu.
— O wiay ko mi fattuujo e iwdi Sayku Saaliwu Ballaa mo Koyin.”
— Naamu.
— O wii: “Landee Farba Saada ko honno mi wietee, Almaami.”
— Eyyo!
— “Wanaa non wanaa maa mettinangol on, Almaami Timbo.”
— Naamu.
Hmm <687>
— Ko nden nyande muuɗun, Farba Saada ndaari o tawi gite Almaami ɗen waii wa yoolorde naange.
— Naamu.
— Hiɓe ndaara suka oo.
— Naamu.
— Ontuma hawrondiri Farba Saada hewtii.
— Naamu.
— O wii: “Almaami Timbo, ko goonga suka on woni ko o haali.”
— Naamu.
— “Soo haaluno inde makko ɗoo hande nun miɗo iwtiri ɓaawo makko,”
— Naamu.
— O wii: “Min, Farba Saada,”
— Naamu.
— “Mi hewtitoyayno jooni Sayku Saaliwu Ballaa mo Koyin.”
— Naamu.
— O wii: “Oo mo landiɗaa inde muuɗun ɗoo,”
— Naamu.
— “Hiɗa andi, an Almaami Umar,”
— Naamu.
— “Ko an woni Almaami Umaru mo Almaami Addul”
— Naamu.
— “Mo Baademba mo Karamoko Alfaa mo Almaami Sori.”
— Naamu.
— “Ko an bonni Teene.”
— Naamu.
— “Bonni Jebeebaa.”
— Naamu.
— “Bonni Jebeeli.”
— Naamu.
— Bonni Nyembeyaa.”
— Eyyo!
— “Bonni Hoore Dugu.”
— Naamu.
— “Bonni Saatadugu.”
— Naamu.
— “Bonni Jatatugu.”
— Naamu.
— “Ko piggal condi nyaami.”
— Eyyo!
— “Ko a Taanu Fooduyee Seeri,”
— Naamu.
— “E Fooduyee Seedi,”
— Naamu.
— “A Taanu Nuuhu Sy e Maaliki Sy.”
— Naamu.
— “Nuuhu Sy ko ɓe Almaami Sori.”
— Naamu.
— “Baayaa Sy ko ɓe Baademba!”
— Eyyo!
— O wii: “Oo mo landiɗaa inde muuɗun ɗoo,”
— Naamu.
— “Ko oo wietee Taghiimul Muuminuuna.”
— Naamu.
— “Abduraamaani lamdantooɗo julɓe.”
— Naamu.
— “Alkaraamati: ko o tedda yumma e Baaba,”
— Naamu.
— “Jeydiri: ko o cuuco,”
— Naamu.
— “Aalimun: ko o gando,”
— Naamu.
— “Sakiilun: ko o dokko,”
— Eyyo!
— “Wa zaati jumaalin: ko o moƴƴa askoore,”
— Naamu.
— “Fallu bu rahmatul ilaahi: ɓuray ben makko woni teddungal to ɓiɓɓe.”
— Naamu.
— “Mo jaasaano ko funtunoo e Saaliwu Ballaa mo Koyin.”
— Naamu.
— “Jibini Cerno Iburaahiima.”
— Naamu.
— “Cerno Iburaahiima jibini mo kanko, Abduraamaani Koyin.”
— Naamu.
— O wii: “Ko oo wietee Duraamaani Koyin, Almaami Timbo.”
— Eyyo!
Hmm Hmm
hoddu interlude —<719/722>
— Eeh! Ko nden nyande,
— Naamu.
— Ontuma Abduraamaani ɓantii ndaari Farba Saada
— Naamu.
— O wii: “Farba,”
— Naamu.
— O wii: “Joonii,” o wii: “Holla nan Almaami,”
— Naamu.
— O wii: “Almaami hoynii lan,”
— Naamu.
End side A